• Gudrība ielūdz uz svētkiem

  • 1 Gudrība darīja sev namu un izcirta septiņus stabus,
  • 2 tā nokāva savus kaujamos lopus, sajauca savu vīnu un saklāja galdu,
  • 3 tā izsūtīja savas kalpones, lai viņas sauc no pilsētas augstajām vietām:
  • 4 "Kas nejēga, lai pošas šurp!" Un neprātīgajam viņa saka:
  • 5 "Nāciet, ēdiet no manas maizes un dzeriet vīnu, ko es esmu ielējusi!
  • 6 Atmetiet neprāta rīcību, tad jūs dzīvosit, un ejiet pa atziņas un prāta ceļu!"

  • Gudrības padomi

  • 7 Kas brīdina izsmējēju, tas uzkrauj sev kaunu, un, kas bezdievīgo soda, tam būs jāsaņem izsmiekls.
  • 8 Nesodi izsmējēju - viņš tevi ienīst; nosodi un pārmāci prātīgo - un viņš tevi mīlēs.
  • 9 Dod sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks; pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk pieņemsies mācībā.
  • 10 Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
  • 11 Jo caur mani tavu dzīves dienu daudzums pieaugs, un lielāks kļūs arī tavu dzīves gadu skaits.
  • 12 Ja tu esi prātīgs, tad tu esi paša labā prātīgs, ja tu esi izsmējējs, tad tu to viens pats arī cietīsi.

  • Muļķības ielūgums un padomi

  • 13 Bet neprātība ir muļķīga, trakulīga sieva, kas ārkārtīgi naska uz tērzēšanu un tomēr neko nezina.
  • 14 Tā sēd goda krēslā sava nama durvīs augšā pilsētā,
  • 15 lai aicinātu pie sevis visus, kas iet garām un kas pareizi savu ceļu staigā:
  • 16 "Kas ir neprātīgs, lai nāk šurp!" Un īstam nejēgam tā saka:
  • 17 "Zagts ūdens ir salds, un slepenībā ēsta maize garšo lieliski!"
  • 18 Bet viņš nezina, ka tur mājo mirušie un viņu viesi tumšajā bedrē.