• 1 Kad tu sēdi pie galda un ēd ar kādu valdnieku, tad labi ievēro, kas ir tavā priekšā,
  • 2 un liec sev vai pat nazi pie rīkles, ja tu esi izsalcis!
  • 3 Nekāro sev neko no viņa smalkajiem ēdieniem, jo visi tie ir viltus maize.
  • 4 Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību!
  • 5 Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.
  • 6 Neēd maizi pie skauģa un nevēlies sev neko no viņa gardumiem,
  • 7 jo viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai, viņš saka: "Ēd un dzer!" - bet viņa sirds tomēr nav ar tevi.
  • 8 Kumosi, ko tu būsi apēdis, tev būs jāatspļauj, un tavi laipnie vārdi tev būs bijuši veltīgi.
  • 9 Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību.
  • 10 Nepārstati atraitnes robežas un nelauzies bāriņu tīrumā,
  • 11 jo viņu taisnības aizstāvis ir varens, tas izvedīs viņu lietu pret tevi.
  • 12 Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu.
  • 13 Netaupi savam bērnam pārmācību, jo, ja tu viņu pērsi ar rīksti, tad tādēļ jau tu viņu nenositīsi.
  • 14 Tu viņu pērsi gan ar rīksti, bet tu izglābsi no nāves viņa dvēseli.
  • 15 Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas,
  • 16 un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs.
  • 17 Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā.
  • 18 Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.
  • 19 Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā!
  • 20 Neesi starp dzērājiem, nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu!
  • 21 Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.
  • 22 Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!
  • 23 Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu.
  • 24 Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un, kas, dzemdinājis ar gudrību apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms.
  • 25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi!
  • 26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani ceļi tavām acīm labi patīk!
  • 27 Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka.
  • 28 Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina ap sevi.
  • 29 Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?
  • 30 Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets.
  • 31 Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā!
  • 32 Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze.
  • 33 Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas,
  • 34 un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ.
  • 35 "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"