• Prologs

  • 1 Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības
  • 2 piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu,
  • 3 mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību,
  • 4 lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi.
  • 5 Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un, kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt,
  • 6 lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus.
  • 7 Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. ģeķi nonievā gudrību un pamācību.

  • Brīdinājums no ļauniem biedriem

  • 8 Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību!
  • 9 Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam.
  • 10 Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.
  • 11 Ja viņi saka:"Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem!
  • 12 Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un sirdsskaidros pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu!
  • 13 Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu!
  • 14 Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!"
  • 15 Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas!
  • 16 Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.
  • 17 Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā,
  • 18 bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības.
  • 19 Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.

  • Gudrības saukšana

  • 20 Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij;
  • 21 tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā:
  • 22 "Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
  • 23 Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.
  • 24 Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis,
  • 25 un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par manu pārmācību,
  • 26 tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties,
  • 27 un, kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss un kad jūs vispār pārņems likstas un bēdas,
  • 28 tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs.
  • 29 Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā,
  • 30 ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manu pārmācību;
  • 31 tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma.
  • 32 Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un ģeķus pazudina viņu pašu pārgalvība.
  • 33 Bet, kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes."