• Jeremija līdzdala Israēla ciešanas

  • 1 Es esmu vīrs, kam bijis jāpieredz daudz bēdu no Viņa dusmības rīkstes.
  • 2 Viņš mani vadīja un sūtīja tumsā un ne gaismā.
  • 3 Pret mani Viņš vērsa Savu roku arvien, augu dienu.
  • 4 Viņš darīja vecu manu miesu un manu ādu un satrieca manus kaulus.
  • 5 Viņš cēla ap mani un apņēma man visapkārt žulti un grūtības.
  • 6 Viņš mani ielika tumsā kā sen mirušos.
  • 7 Viņš mani iemūrēja, ka es nevaru iziet, Viņš mani ieslēdza smagās važās.
  • 8 Kad es kliedzu un saucu palīgā, Viņš apturēja manu lūgšanu.
  • 9 Viņš aizsprostoja manus ceļus ar lieliem akmeņiem un padarīja neejamas manas tekas.
  • 10 Viņš glūnēja uz mani kā lācis, kā lauva paslēptuvē.
  • 11 Viņš man ļāva neceļos staigāt, saplosīja mani un darīja vientuļu.
  • 12 Viņš uzvilka savu stopu un lika mani bultai par mērķi.
  • 13 Viņš ņēma bultas no maksts un iešāva tās manās īkstīs.
  • 14 Es kļuvu savai tautai par apsmieklu, par joku dziesmu augu dienu.
  • 15 Viņš mani ēdināja ar rūgtumu un dzirdināja ar vērmelēm.
  • 16 Viņš sagrūda man zobus ar zvirgzdiem, un mani pašu iemīda pīšļos.
  • 17 Manai dvēselei ir atņemts miers; viss labais man jāaizmirst.
  • 18 Es sacīju: pagalam mans dzīvības spēks un mana cerība uz To Kungu.

  • Cerība uz Dieva žēlastību

  • 19 Piemini manas bēdas un manas klejojuma dienas, tās vērmeles un žulti.
  • 20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un ir nospiesta manī.
  • 21 To es likšu sev pie sirds, un tādēļ lai ceru.
  • 22 Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals.
  • 23 Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir Tava uzticība.
  • 24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu.
  • 25 Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer, dvēselei, kas Viņu meklē.
  • 26 Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
  • 27 Ir labi cilvēkam, kas savu jūgu jaunībā nes;
  • 28 lai viņš sēž vientuļš un kluss, jo tas tam uzlikts;
  • 29 lai krīt uz sava vaiga pīšļos, varbūt vēl cerība,
  • 30 lai pagriež savu vaigu sitējam, lai saņem nievas papilnam.
  • 31 Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem:
  • 32 Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības,
  • 33 jo ne no sirds Viņš moca un apbēdina cilvēka bērnus,
  • 34 it kā Viņš gribētu visus šīs zemes gūstekņus samīt zem Savām kājām
  • 35 un noliekt cilvēka tiesu Visuaugstākā priekšā,
  • 36 piekrāpt cilvēku strīdus lietā, it kā Tas Kungs to neredzētu.
  • 37 Vai tad var kāds sacīt, ka tas notiktu bez Tā Kunga pavēles
  • 38 un ka ļaunais un labais nenāktu no Visuvarenā mutes?
  • 39 Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem!
  • 40 Izpētīsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga!
  • 41 Pacelsim savas sirdis un rokas uz Dievu debesīs:
  • 42 mēs esam grēkojuši, bijuši neuzticīgi, tāpēc Tu mums nepiedevi,
  • 43 Tu tērpies Savām dusmām, vajāji mūs un nogalināji bez žēlastības.
  • 44 Tu biji aizsedzies ar padebesi, tā ka mūsu lūgšanas nevarēja izspiesties tam cauri.
  • 45 Tu mūs padarīji par mēsliem un riebekļiem tautu starpā.
  • 46 Visi mūsu ienaidnieki pleš vaļā savu muti uz mums.
  • 47 Šausmas un bedre mums, iznīcība un posts.
  • 48 Manas acis izplūst asarās kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
  • 49 Manas acis rieš asaras un nevar rimt; bez mitēšanās,
  • 50 kamēr Tas Kungs nepalūkosies no debesīm un neieraudzīs tās.
  • 51 Manas acis sabeidz manu dvēseli manas pilsētas meitu dēļ.
  • 52 Kā putnu mani vajāt vajāja mani ienaidnieki bez iemesla.
  • 53 Tie apklusināja mani bedrē un meta akmeņus uz mani;
  • 54 ūdeņi plūda pār manu galvu, un es domāju: nu esmu pagalam!
  • 55 Tad es piesaucu, Kungs, Tavu Vārdu, no bedres dziļumiem.
  • 56 Un Tu dzirdēji manu saucienu: neaizslēdz Savas ausis manu vaimanu un manu kliedzienu priekšā!
  • 57 Tu man tuvojies dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: "Nebīsties!"
  • 58 Tu, Kungs, vadi manas dvēseles lietas, Tu glāb manu dzīvību.
  • 59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek. Tiesā manu tiesu.
  • 60 Tu redzi viņu atriebību un visus viņu nolūkus pret mani.
  • 61 Ak, Kungs, Tu dzirdi viņu nievāšanu un visus viņu nolūkus pret mani,
  • 62 manu pretinieku lūpas un valodas augu dienu.
  • 63 Vai tie sēd vai ceļas, redzi, es - viņu apsmiekla dziesma.
  • 64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, pēc viņu roku darba.
  • 65 Tu apstulbosi viņu sirdi. Tavs lāsts lai nāk pār tiem!
  • 66 Tu tos vajāsi ar dusmām un tos iznīcināsi zem Tā Kunga debesīm.