• Raudas par Jeruzālemes izpostīšanu un lūgšana pēc palīdzības

  • 1 Asafa dziesma. Ak, Dievs, tautas ir ielauzušās Tavā mantojumā, likušas negodā Tavu svētnīcu, padarījušas Jeruzālemi par drupu kaudzi;
  • 2 Tavu kalpu līķus viņi ir devuši par barību putniem zem debess, Tavu svēto miesas - lauku zvēriem.
  • 3 Viņi ir izlējuši viņu asinis ap Jeruzālemi kā ūdeni, un nebija neviena, kas viņus būtu apglabājis.
  • 4 Par apsmieklu mēs esam kļuvuši mūsu kaimiņiem, par nievām un paļām tiem, kas ir ap mums.
  • 5 Cik ilgi, ak, Kungs? Vai Tu gribi mūžīgi dusmoties? Cik ilgi vēl Tava bardzība degs kā uguns?
  • 6 Izlej Savas dusmas pār tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas Tavu Vārdu nepiesauc,
  • 7 jo viņi ir ēduši Jēkabu un nopostījuši viņa laukus.
  • 8 Nepielīdzini mums mūsu tēvu noziegumus; lai steidzīgi pār mums nāk un mums palīdz Tava apžēlošanās, jo mēs esam ļoti vārgi.
  • 9 Palīdzi mums, ak, Dievs, mūsu glābējs, Sava Vārda godības dēļ! Izglāb mūs un piedod mums mūsu grēkus Sava Vārda dēļ!
  • 10 Kāpēc lai citas tautas saka: "Kur ir jūsu Dievs?" Lai viņi atzīst mūsu acu priekšā atriebību par izlietām Tavu kalpu asinīm!
  • 11 Lai nonāk Tavā priekšā gūstekņu nopūtas, ar Savu stipro roku uzturi pie dzīvības nāvei nolemtos!
  • 12 Atmaksā mūsu kaimiņiem viņu krūtīs septiņkārt tās nievas, ar kādām viņi Tevi, Kungs, ir nievājuši!
  • 13 Bet mēs, Tava tauta un Tavas ganības avis, Tev pateiksimies mūžīgi un paudīsim Tavu slavu uz radu radiem.