• Dievam tīkams upuris

  • 1 Asafa psalms. Dievs, stiprais Dievs Kungs, uzrunā un uzsauc visai zemei no rītiem līdz vakariem.
  • 2 No Ciānas, kas ir skaistuma vainagojums, Dievs staro Sava spožuma gaismā.
  • 3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; iznīcības uguns iet Viņam pa priekšu, un stipra vētra plosās Viņam visapkārt.
  • 4 Viņš uzsauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu Savu tautu:
  • 5 "Sapulcējiet Manus svētos, kas upurēdami slēdza ar Mani derību!"
  • 6 Un debesis pauda Viņa taisnīgumu, jo Dievs pats ir tiesnesis. (Sela.)
  • 7 "Klausies, Mana tauta, Es runāšu, Israēl, Es brīdinu tevi! Es - Dievs, Es esmu tavs Dievs!
  • 8 Nevis tavu kaujamo upuru dēļ norāju Es tevi; tavi dedzināmie upuri ir vienumēr Manu acu priekšā.
  • 9 Es neņemšu vēršus no tava nama, nedz āžus no tava ganāmā pulka,
  • 10 jo Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos.
  • 11 Man ir zināms ikviens putns gaisā, un visi lauku kustoņi ir Manā ziņā.
  • 12 Ja Man gribētos ēst, tas Man nebūtu tev jāsaka, jo Man pieder pasaule un viss tās pilnums.
  • 13 Vai tad lai Es ēdu vēršu gaļu un dzeru āžu asinis?
  • 14 Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!
  • 15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!"
  • 16 Bet bezdievim Tas Kungs saka:"Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē,
  • 17 ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?
  • 18 Kad tu redzi zagli, tu esi viņam pa draugam, tu biedrojies ar laulības pārkāpējiem.
  • 19 Savai mutei tu ļauj vaļu runāt ļaunu, un tava mēle pauž melus.
  • 20 Tu sēdi un runā ļaunu pret savu brāli, tu apmelo savas mātes dēlu.
  • 21 Tā tu dari, un, kad Es ciešu klusu, tu domā, ka Es esmu tāds pats kā tu. Tādēļ Es pārmācīšu tevi un turēšu to tev acu priekšā.
  • 22 Ievērojiet jel to jūs, kas Dievu aizmirsuši, lai Man jūs nav jāsaplosa, un glābēja jums nebūs!
  • 23 Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu."