• Jēzus dziedina paralizēto

  • 1 Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā.
  • 2 Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti."
  • 3 Un redzi, daži no rakstu mācītājiem sacīja pie sevis: "Šis zaimo Dievu."
  • 4 Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: "Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs?
  • 5 Kas ir vieglāk - vai sacīt: tev tavi grēki piedoti, - vai sacīt: celies un staigā?
  • 6 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Viņš saka uz triekas ķerto: "Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām."
  • 7 Un tas cēlās un gāja uz mājām.
  • 8 Bet, kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.
  • Mateja aicināšana

  • 9 Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: "Nāc Man pakaļ." Un tas cēlās un sekoja Viņam.
  • 10 Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.
  • 11 Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: "Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?"
  • 12 Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: "Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.
  • 13 Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus."
  • Kāzu viesi negavē

  • 14 Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie Viņa un sacīja: "Kāpēc mēs un farizeji gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?"
  • 15 Un Jēzus tiem sacīja: "Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kad viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs.
  • 16 Neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu; jo ielāps noplīst no drēbēm, un plīsums paliek lielāks.
  • 17 Arī jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki saplīst un vīns izlejas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi paliek veseli."
  • Jēzus dziedina Jaīra meitu un ar asinsteci slimo

  • 18 Un, Viņam ar tiem runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva."
  • 19 Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar Saviem mācekļiem.
  • 20 Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli,
  • 21 jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela."
  • 22 Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: "Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi." Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā.
  • 23 Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un uztrauktus ļaudis,
  • 24 Viņš tiem uzsauca: "Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ." Un tie Viņu izsmēja.
  • 25 Bet, kad ļaužu pulku izdzina ārā, Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās.
  • 26 Un šī slava izpaudās pa visu zemi.
  • Jēzus dziedina divus aklos

  • 27 Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja Viņam, brēkdami un sacīdami: "Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!"
  • 28 Un, Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: "Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?" Tie Viņam atbild: "Ticam, Kungs!"
  • 29 Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības."
  • 30 Un viņu acis atvērās, un Jēzus tiem piekodināja, sacīdams: "Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt."
  • 31 Bet tie aizgāja un izdaudzināja Viņu pa visu to zemi.
  • Jēzus dziedina mēmo

  • 32 Kad tie bija aizgājuši, redzi, pie Viņa atnesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku.
  • 33 Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: "Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas."
  • 34 Bet farizeji sacīja: "Viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību."
  • Pļaujamā ir daudz

  • 35 Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības.
  • 36 Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.
  • 37 Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: "Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.
  • 38 Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā."