Evaņģēlijs - εὐαγγέλιον - labā vēsts, kur εὐ - labs, un ἀγγελία- vēsts.

Autors

Matejs, viens no 12 apustuļiem, ir Mateja evaņģēlija autors. Vārds Matejs nozīmē "Jahves dāvana". Matejs bija muitnieks, kuru Jēzus aicināja sev sekot. Matejs to arī darīja (9:9-13). Marka un Lūkas ev. viņš tiek saukts ar viņa otro vārdu - Levijs. Matejs, uzskaitot 12 apustuļu vārdus (Mt. 10.nod.), vienīgi sev ir pielicis klāt nodarbošanos: "Matejs, muitnieks" (Mt. 10:3).

Mateja ev. ir viens no sinoptiskajiem evaņģēlijiem, un jautājums par tā līdzību ar, piem., Marka evaņģēliju liek jautāt par to savstarpējo atkarību. Piem., vai  Matejs izmantoja Marka ev. un papildināja vēl ar to, ko viņš pats, būdams Jēzus apustulis, bija piedzīvojis un dzirdējis? Un kāpēc lai viņš to nedarītu, ja viņš zināja, ka Marka ev. ir patiess?

Sarakstīšanas laiks

Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tāpēc kādi uzskata, ka tas rakstīts kristīgās draudzes sākuma laikā, kad draudze pamatā sastāvēja no jūdiem un evaņģēlijs tika sludināts vienīgi jūdiem (Ap.d. 10. un 11.nod., arī 11:19). Tomēr tie, kas uzskata, ka Matejs un Lūka daudz izmantojuši Marka ev., Mateja ev. datē vēlāk, - pēc tam kad Marka ev. jau kādu laiku bija bijis lietots.

Adresāti

Matejs savu evaņģēliju sarakstījis grieķu val. (ir arī uzskats, ka aramiešu vai ebreju val., bet tam nav pierādījumu). Viņa lasītāji, acīmredzot, runāja grieķu val. un evaņģēlija judaiskās iezīmes liek domāt, ka primārie evaņģēlija lasītāji bijuši jūdi. Uz to norāda:

  1. evaņģēlijs iesākas ar ciltsrakstiem;
  2. norādes uz VD piepildīšanos (Matejam ir vairāk citāti no VD un atsauces uz VD nekā jebkuram citam JD grāmatu autoram);
  3. apraksts par Jēzus izcelšanos no Ābrahāma (1:1-17);
  4. netiek izskaidrotas jūdu parašas (kas ir gluži pretēji Marka ev.);
  5. jūdu terminoloģijas lietošana (piem., debesu valstība, kur vārds "debesis" norāda uz jūdu bijību, nelietojot Dieva vārdu);
  6. uzsvars uz Jēzu kā Dāvida dēlu (1:1; 9:27; 12:23; 15:22; 20:30.31; 21:9.15; 22:41-45).

Tas tomēr nenozīmē, ka Matejs evaņģēliju domājis tikai jūdiem. Matejs stāsta par magiem (nejūdiem), kas nāca pielūgt Jēzu (2:1-12), kā arī ir uzrakstījis Jēzus sacīto, ka "tīrums ir pasaule" (13:38); vēl: lielā pavēle (28:18-20). Tāpēc, kaut arī Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tas tomēr ir universāls.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Mateja galvenais nolūks ir pierādīt saviem jūdu lasītājiem, ka Jēzus ir viņu Mesija. Matejs rāda, kā Jēzus savā dzīvē un kalpošanā piepildīja VD Svētos rakstus. Lai gan visi evaņģēliju autori citē no VD, Matejs dod vēl 9 tekstus no VD (1:22.23; 2:15; 2:17.18; 2:23; 4:14-16; 8:17; 12:17-21; 13:35; 27:9.10), lai pierādītu, ka Jēzus ir Mesija, par Kuru runā VD pravietojumi.

Uzbūve

Arī Mateja evaņģēlija uzbūve varēja palīdzēt jūdu lasītājiem, proti, evaņģēlija materiāls ir būvēts ap piecām lielām runām (ļoti iespējams, ka šīs 5 lielās runas ir veidotas kā 5 Mozus grāmatu atspulgs):

  1. 5.-7.nod. - Debesu valstības ētika;
  2. 10.nod. - misija;
  3. 13.nod. - glābšanas vēsture;
  4. 18.nod. - disciplinēšana draudzē;
  5. 24. un 25.nod. - eshatoloģija (mācība par pēdējiem laikiem)

Tas, ka tas ir darīts apzināti, ir skaidrs no vārdiem, kas nobeidz katru no šīm runām:

7:28a: "Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt ..."
7:28a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τοὺς λόγους τούτους
11:1a: "Un notika, kad Jēzus pavēles Saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis ..."
11:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς διατάσσων τοῖς δώδεκα μαθηταῖς αὐτοῦ
13:53a: "Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis ..."
13:53a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τὰς παραβολὰς ταύτας
19:1a: "Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt ..."
19:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τοὺς λόγους τούτους
26:1a: "Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis visas šīs runas ..."
26:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς πάντας τοὺς λόγους τούτους

Stāstījuma daļas, kas atrodas pirms katras no Jēzus runām, labi pieved pie šīm runām. Evaņģēlijam ir prologs (1. un 2.nod.) un spēcīgs epilogs (28, 16 - 20). Piecdaļīgais evaņģēlija sadalījums varētu likt domāt, ka Matejs savu evaņģēliju ir veidojis pēc Pentatoiha (pirmās piecas VD grāmatas) parauga. Varbūt Matejs evaņģēliju pasniedz kā jaunu Toru un Jēzu kā jaunu un lielāku Mozu (sk. Dt. 18:15.18):

  1. Jēzu gribēja nogalināt Hērods; Mozu gribēja nogalināt faraons;
  2. Jēzus vecāki ar Jēzus bērnu bēga; Mozus bēga;
  3. Jēzus nāca no Ēģiptes, Mateja ev. 2:15: "No Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis." (sk. Hozejas gr. 11:1); Mozus nāca no Ēģiptes;
  4. Kalna svētrunu (5.-7.nod.) Jēzus sludināja kalnā; Mozus saņēma bauslību no Dieva Sinaja kalnā.
Mārtiņš Balodis