1
Kad atvēra septīto zīmogu, tad iestājās klusums debesīs kādu pusstundu.
2
Un es redzēju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un viņiem tika dotas septiņas bazūnes.
3
Tad nāca cits eņģelis un nostājās pie altāra, turēdams zelta kvēpināmo trauku; viņam tika dots daudz kvēpināmā, lai pietiktu visu svēto lūgšanām uz zelta altāra goda krēsla priekšā.
4
Un kvēpināmā dūmi ar visu svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā.
5
Tad eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, pildīja to ar altāra uguni un bēra to lejā uz zemi. Un cēlās pērkons un balsis, zibeņi un zemestrīce.
Taures
6
Un septiņi eņģeļi ar septiņām bazūnēm gatavojās bazūnēt:
7
un pirmais bazūnēja, un krusa un uguns, asinīm sajaukta, tika mesta uz zemi. Trešā daļa zemes sadega, trešā daļa koku sadega un visa zaļā zāle sadega.
8
Un otrais eņģelis bazūnēja, un kā liels kalns, degošs ugunīs, tika gāzts jūrā; trešā daļa jūras tapa par asinīm,
9
un trešā daļa jūras radījumu, kam bija dzīvība, nomira, un trešā daļa kuģu tika izpostīta.
10
Un trešais eņģelis bazūnēja, un no debesīm krita liela zvaigzne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu.
11
Zvaigznes vārds saucās Apsints, un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti.
12
Un ceturtais eņģelis bazūnēja, un trešā daļa saules un trešā daļa mēness un trešā daļa zvaigžņu aptumšojās; to trešā daļa tapa tumša, un dienas trešā daļa nespīdēja un nakts tāpat.
13
Pēc tam es redzēju un dzirdēju ērgli laižamies pa debess vidu un saucam skaņā balsī: "Vai, vai, vai zemes iedzīvotājiem trīs citu eņģeļu bazūņu skaņu dēļ, kas vēl bazūnēs."