1
Un Mozus un Israēla vecaji pavēlēja tautai, sacīdami: "Turiet visus šos baušļus, ko es jums šodien pavēlu.
2
Un, kad jūs iesit pār Jordānu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad uzcel lielus akmeņus un nobalsini tos ar kaļķiem,
3
raksti uz tiem visus šos baušļus pēc tam, kad tu būsi pārcēlies un iegājis tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos,- zemē, kur piens un medus tek, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, bija solījis.
4
Un, kad jūs pāriesit Jordānu, tad jums būs šos akmeņus, kā es jums šodien pavēlu, uzcelt Ēbala kalnā un tos nobalsināt ar kaļķiem.
5
Un tur tev būs uzcelt altāri Tam Kungam, savam Dievam, altāri no akmeņiem, un tev tos nebūs apstrādāt ar dzelzi.
6
Tev būs uzcelt Tā Kunga, sava Dieva, altāri no neapcirstiem akmeņiem un uz tā upurēt dedzināmos upurus Tam Kungam, savam Dievam;
7
tev arī būs upurēt kaujamos pateicības upurus, un tur ēst un priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
8
Raksti uz šiem akmeņiem visus šīs bauslības vārdus jo skaidri."
9
Un Mozus un levītu priesteri runāja uz visu Israēlu, sacīdami: "Ņem vērā un klausies, Israēl! Šodien tu esi kļuvis par Tā Kunga, sava Dieva, tautu.
10
Tāpēc tev būs klausīt Tā Kunga, sava Dieva, balsij un pildīt Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es jums šodien pavēlu."
Divpadsmit lāstu vārdi
11
Un Mozus pavēlēja tanī dienā tautai, sacīdams:
12
"Pēc tam kad jūs būsit pārcēlušies pāri Jordānai, tad šie lai nostājas uz Garicima kalna, lai svētītu tautu: Simeons un Levijs, Jūda un Isašars, Jāzeps un Benjamīns;
13
bet šie lai nostājas uz Ēbala kalna un lai saka lāsta vārdus: Rūbens, Gads un Ašers, Zebulons, Dans un Naftalis.
14
Tad lai sāk levīti un skaļā balsī paziņo visiem vīriem Israēlā:
15
nolādēts lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu elka tēlu, kas Tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to slepenībā uzceļ! - Un visa tauta lai atbild un saka: āmen.
16
Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti! - Un visa tauta lai saka: āmen.
17
Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka robežas! - Un visa tauta lai saka: āmen.
18
Nolādēts, kas aklu noved neceļā! - Un visa tauta lai saka: āmen.
19
Nolādēts, kas sagroza svešinieka, bāreņa un atraitnes tiesas! - Un visa tauta lai saka: āmen.
20
Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegu! - Un visa tauta lai saka: āmen.
21
Nolādēts, kas kopojas ar lopiem! - Un visa tauta lai saka: āmen.
22
Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas! - Un visa tauta lai saka: āmen.
23
Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes! - Un visa tauta lai saka: āmen.
24
Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit! - Un visa tauta lai saka: āmen.
25
Nolādēts, kas ņem uzpirkšanas dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis! - Un visa tauta lai saka: āmen.
26
Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda! - Un visa tauta lai saka: āmen.