2. Kor. ir 3. vai 4.vēstule, kuru Pāvils rakstīja korintiešiem. Sk. “Ievads. 1. Korintiešiem”.

Pāvila pretinieki izaicināja viņa apustulisko autoritāti un viņa darbības motīvus. 2.Kor. rakstīšanas laikā jau daudzi Korintā bija atgriezušies no grēkiem un Pāvila izaicināšanas, bet vēl kādi Korintā bija tādi.

Ir uzskats, ka 2.Kor. 10.-13.nod. ir pielikums no citas vēstules, taču nav pilnīgi nekādu liecību, ka 2.Kor. būtu jebkad bijusi sadalīta. Manuskripti uzrāda tikai vienu veselu 2.Kor.

Autors, sarakstīšanas laiks un adresāti

Autors ir ap. Pāvils (1:1; 10:1). Šī vēstule satur vairāk autobiogrāfiskas ziņas par Pāvilu nekā jebkurš cits viņa rakstīts darbs.

Šī vēstule sarakstīta ap 55.gadu. No 1.Kor. 16:5-8 secinām, ka 1.Kor. sarakstīta no Efezas pirms Vasarsvētkiem (pavasarī). Tad 2.Kor. tikusi sarakstīta tajā pašā gadā pirms ziemas iestāšanās, jo 2.Kor. saturs liek domāt, ka Pāvils vēl ir tikai Maķedonijā (sk. 2.Kor. 2:13; 7:5), par kuras šķērsošanu viņš min 1.Kor. 16:5. 2.Kor. sarakstīta 3.misijas ceļojuma laikā.

2.Kor. 1:1 saka, ka vēstule adresēta Korintas draudzei un visiem kristiešiem, kas dzīvoja Ahajas provincē.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Korintas draudzē bija ienākuši maldu mācītāji, kas apšaubīja Pāvila personīgo integritāti un viņa kā apustuļa autoritāti. Tāpēc, ka viņš bija paziņojis par izmaiņu sava maršruta plānā, kā rezultātā viņš korintiešus neapmeklēs divas, bet vienu reizi, šie pretinieki uzstāja, ka viņa vārdiem nevar ticēt. Viņi arī sacīja, ka viņš nebija īsts apustulis un ka viņš pats savā kabatā ielika to naudu, ko viņi bija savākuši priekš nabadzībā nonākušajiem ticīgajiem Jeruzālemē. Pāvils lūdz viņus izvērtēt to, ka viņa personīgā dzīve viņu vidū bija vienmēr bijusi godpilna un ka viņa dzīvi izmainošā pestīšanas vēsts bija patiesa. Pāvils runā par savām ciešanām. Viņš runā arī par nākošo godību. Viņš skubina korintiešus sagatavoties viņa vizītei, noslēdzot to ziedojumu vākšanu, kuru viņi bija iesākuši gadu iepriekš un lai viņi sagatavojas viņu atnākšanai, darot kaut ko ar nemiera cēlājiem viņu vidū. Pāvils brīdina, ka viņš domā nopietni to, ko viņš raksta.

Dr. Scott Hafemann par 2.Kor. sarakstīšanas nolūku (sk. https://www.youtube.com/watch?v=PoOcpskLOfY):

  1. Stiprināt uzticīgos un darīt visu, lai draudze būtu šķīsta, 1.-7.nod.
  2. Vākt atbalstu nabadzīgiem un vajātiem kristiešiem Jeruzālemē, 8.-9.nod.
  3. Piedāvāt nepaklausīgajai Korintas draudzes minoritātei vēl vienu iespēju nožēlot savus grēkus, 10.-13.nod.

Visas šīs trīs tēmas caurvij 2.Kor. vēstuli.

Plāns


Vēstules ievads

1:1-11

Pāvils izskaidro savu rīcību

1:12-2:13

Par kalpošanu un ar to saistītām tēmām

2:14-7.nod.

Aicinājums ziedot

8. un 9.nod.

Pāvila par savu apustulisko autoritāti

10.nod.-13:10

Noslēgums

13:11-13

Mārtiņš Balodis

  • Sveicieni

  • 1 Pāvils, pēc Dieva prāta Kristus Jēzus apustulis, un brālis Timotejs Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem pa visu Ahaju:
  • 2 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus.

  • Pāvila pateicība pēc ciešanām

  • 3 Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
  • 4 ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.
  • 5 Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu.
  • 6 Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu panešanā, ko arī mēs nesam.
  • 7 Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās, tā arī iepriecā.
  • 8 Mēs negribam jūs, brāļi, atstāt bez ziņām par mūsu bēdām, kas mums bija Āzijā; tās bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs necerējām palikt dzīvi.
  • 9 Pēc mūsu pašu domām, bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.
  • 10 No tādām nāves briesmām Viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz Viņu mēs liekam savu cerību, ka Viņš mūs joprojām glābs.
  • 11 Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi izteiktu pateicību par mums.

  • Pāvils atliek Korintas apmeklējumu

  • 12 Tas, ar ko mēs lepojamies, ir mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs esam turējušies dievišķā šķīstībā un skaidrībā, ne miesas gudrībā, bet Dieva žēlastībā kā pasaulē, tā sevišķi jūsu vidū.
  • 13 Jo mēs jums cita nekā nerakstām kā vien, ko jūs lasāt un arī saprotat; un es ceru, ka jūs to pilnīgi sapratīsit,
  • 14 tā kā jūs jau pa daļai mūs esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, tāpat kā arī jūs esat mūsu gods mūsu Kunga Jēzus dienā.
  • 15 Tādā pārliecībā es jau agrāk gribēju pie jums noiet, lai jūs atkal dabūtu žēlastību.
  • 16 No jums es gribēju iet tālāk uz Maķedoniju un no Maķedonijas atkal atgriezties pie jums, un lai jūs mani izvadītu uz Jūdeju.
  • 17 Vai tad, to nolemdams, es esmu vieglprātīgi rīkojies? Jeb vai mani lēmumi ir tik miesīgi, ka mans jā, jā varētu būt arī nē, nē?
  • 18 Dievs mans liecinieks: mūsu jums dotais vārds nav bijis reizē jā un nē.
  • 19 Jo Dieva Dēls Kristus Jēzus, ko es un Silvāns un Timotejs esam jūsu vidū sludinājuši, nav bijis jā un nē, bet Viņā ir bijis jā.
  • 20 Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā, tāpēc caur Viņu mūsu āmen Dievam par godu.
  • 21 Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, ir Dievs;
  • 22 Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs.
  • 23 Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es, jūs saudzēdams, vairs neesmu nācis uz Korintu.
  • 24 Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku, jo jūs stāvat ticībā.