• Jēkabs sastop Rāhēli

  • 1 Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz to ļaužu zemi, kas pret austrumiem.
  • 2 Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti. Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma.
  • 3 Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma.
  • 4 Jēkabs viņiem sacīja: "Brāļi, no kurienes jūs esat?" Un tie sacīja: "Mēs esam no Hāranas."
  • 5 Un Jēkabs tiem sacīja: "Vai jūs pazīstat Nahora dēlu Lābanu?" Un tie sacīja: "Pazīstam."
  • 6 Tad viņš sacīja: "Vai viņam klājas labi?" Tie sacīja: "Labi, un redzi, tur nāk viņa meita Rahēle ar lopiem."
  • 7 Un viņš sacīja: "Vēl taču ir liela diena, un vēl nav pienācis laiks sadzīt lopus; dzirdiniet lopus un ejiet ganīt."
  • 8 Bet tie sacīja: "Mēs nevaram, pirms nav sadzīti visi ganāmpulki, tad akmens tiek novelts no avota cauruma, un mēs dzirdinām lopus."
  • 9 Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, nāca Rahēle ar sava tēva sīklopiem, jo viņa bija gane.
  • 10 Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana sīklopus, tad Jēkabs piegāja un novēla akmeni no avota un padzirdināja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.
  • 11 Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un, savu balsi pacēlis, raudāja.
  • 12 Un Jēkabs izstāstīja Rahēlei, ka viņš ir tās tēva radinieks un Rebekas dēls; tad viņa tecēja un izstāstīja to tēvam.
  • 13 Un, kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Un viņš izstāstīja arī Lābanam visus šos notikumus.
  • 14 Un Lābans sacīja viņam: "Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!" Un viņš pie tā palika vienu mēnesi.
  • Jēkabs apprec Lābana meitas

  • 15 Un Lābans sacīja Jēkabam: "Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Saki man, kādu algu tu prasi?"
  • 16 Bet Lābanam bija divi meitas: vecākās vārds bija Lea un jaunākās Rahēle.
  • 17 Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rahēle bija skaista augumā un sejā.
  • 18 Un Jēkabs iemīlēja Rahēli un sacīja: "Es kalpošu tev septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu."
  • 19 Tad Lābans sacīja: "Labāk es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis."
  • 20 Un Jēkabs kalpoja par Rahēli septiņus gadus; un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
  • 21 Tad Jēkabs sacīja Lābanam: "Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, ka es ietu pie viņas."
  • 22 Un Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un sarīkoja dzīres.
  • 23 Un vakarā viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās.
  • 24 Un Lābans deva savu kalponi Zilfu savai meitai Leai par kalponi.
  • 25 Un no rīta izrādījās, ka tā bija Lea. Un viņš sacīja Lābanam: "Kāpēc tu man esi tā darījis? Vai es neesmu tev kalpojis par Rahēli? Kāpēc tu mani esi piekrāpis?"
  • 26 Bet Lābans sacīja: "Tā nemēdz šinī vietā darīt, ka izdod jaunāko pirms vecākās.
  • 27 Piepildi šīs septiņas dienas ar šo; tad mēs tev dosim arī to otru tavas kalpošanas dēļ, kad tu man kalposi vēl citus septiņus gadus."
  • 28 Un Jēkabs darīja tā; un viņš piepildīja tās septiņas dienas, tad Lābans deva viņam savu meitu Rahēli par sievu.
  • 29 Un Lābans deva savu kalponi Bilhu savai meitai Rahēlei par kalponi.
  • 30 Un Jēkabs gāja arī pie Rahēles, un viņš mīlēja Rahēli vairāk nekā Leu. Un viņš kalpoja Lābanam vēl otrus septiņus gadus.
  • Jēkaba bērni

  • 31 Un Tas Kungs redzēja, ka Lea tika nicināta; tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rahēle bija neauglīga.
  • 32 Un Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu: Rūbens, jo viņa sacīja: "Tas Kungs ir uzlūkojis manas bēdas; un tagad noteikti mans vīrs mani mīlēs."
  • 33 Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Tas Kungs ir dzirdējis, ka es esmu nicināta, un Viņš man arī šo ir devis." Un viņa nosauca tā vārdu: Simeons.
  • 34 Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Tagad taču mans vīrs pieķersies man, jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus." Un viņa nosauca tā vārdu: Levijs.
  • 35 Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Tagad es slavēšu To Kungu." Un viņa nosauca tā vārdu: Jūda. Un viņa mitējās dzemdēt.